NesenÄ lÄmumu ApelÄcijas Tiesa ir atteikusies atcelt ŔķīrÄjtiesas nolÄmumu, Badprim gadÄ«jumÄÅ ajÄ lietÄ tiesa bija paplaÅ”inÄta ŔķīrÄjtiesas nolÄ«guma starp privÄtu darbuzÅÄmÄjs un krievijas valsts iestÄde, iekļaujot krievijas FederÄcijas pati. Å Ä panta pirmÄ izskatÄs pÄc Badprim lietu, un tad liek to plaÅ”ÄkÄ kontekstÄ Å”Ä·Ä«rÄjtiesas klauzulas piemÄroÅ”anu, kas nav parakstÄ«juÅ”as un valsts iestÄdÄm. gadÄ Moldovas uzÅÄmums BADPRIM Ltd un FederÄlÄ Muitas Dienesta Krievijas FederÄcija ir noslÄgusi lÄ«gumu par bÅ«vniecÄ«bas krievijas-polijas robežas, stacijas Mamonovo-Grzechotki. LÄ«gumÄ ietvertÄ Å”Ä·Ä«rÄjtiesas klauzula, paredzot, ka visu strÄ«du izŔķir ŔķīrÄjtiesa, ko pÄrvalda Å Ä·Ä«rÄjtiesas InstitÅ«ta Stokholmas TirdzniecÄ«bas PalÄtas. ES finansÄta lÄ«guma ietvaros ES Programmas par tehnisko palÄ«dzÄ«bu jaunattÄ«stÄ«bas valstÄ«m un vairÄki starpvalstu lÄ«gumi bija pirms lÄ«gumu. KonkrÄti, krievijas FederÄcija parakstÄ«ja sapraÅ”anÄs Memorandu par finansÄjuma un konstrukciju bÅ«vniecÄ«ba robežpunktu ("FinansÄjuma Memorandu") ar Eiropas Komisijas un noslÄguÅ”as divpusÄju nolÄ«gumu ar Eiropas Kopienu par VispÄrÄjiem Noteikumiem, kas attiecas uz tehnisko palÄ«dzÄ«bu ("VispÄrÄ«gie Noteikumi"). gadÄ Badprim uzsÄkto ŔķīrÄjtiesas procesu pret abiem FederÄlÄ Muitas Dienesta un krievijas ValdÄ«ba vÄlas saÅemt kompensÄciju par darbu ir veikti. gadÄ Tiesa ir pieÅÄmusi lÄmumu par jurisdikciju (ne publiski), konstatÄjot, ar balsu vairÄkumu, ka FederÄlais Muitas Dienests ir rÄ«kojusies savÄ vÄrdÄ un uz krievijas FederÄciju, ja tas ir noslÄdzis lÄ«gumu. Tiesa, galu galÄ lika valdÄ«bas un krievijas FederÄcijas ValdÄ«bas samaksÄt nesamaksÄto summu, lai Badprim noslÄguma balvu (paras, - slÄgÅ”anas tiesÄ«bu PieŔķirÅ”anu). ValdÄ«bas krievijas FederÄcijas iesniedzis pieteikumu ar ApelÄcijas Tiesa atcelt balvu. ValdÄ«ba apgalvoja, ka tÄ nekad nav parakstÄ«ts bÄzes lÄ«gumu vai ŔķīrÄjtiesas klauzula, un FederÄlais Muitas Dienests ir patstÄvÄ«ga juridiska persona un tikai lÄ«guma pusei. Badprim atbildÄja, ka FederÄlais Muitas Dienests noslÄdzis lÄ«gumu vÄrdÄ krievijas valdÄ«ba, kas jebkurÄ gadÄ«jumÄ lÄÄi meitas finansiÄlu atbildÄ«bu par saviem valsts institÅ«cijÄm. TÄ apgalvoja arÄ«, ka FederÄlais Muitas Dienests ir faktiski nav patstÄvÄ«ga juridiska persona. Abas puses ir balstÄ«jusies uz ekspertu liecÄ«bas par krievu tiesÄ«bÄm Tiesa secinÄja, ka krievijas ValdÄ«ba ir saistoÅ”a ŔķīrÄjtiesas klauzula lÄ«gumÄ, jo tas vienmÄr bija iecerÄts, ka FederÄlais Muitas Dienests varÄtu rÄ«koties Valsts vÄrdÄ. Tiesa sÄka savu analÄ«zi, ievÄrojot to, ka saskaÅÄ ar VispÄrÄjiem Noteikumiem, tas bija krievijas FederÄciju, kas saÅÄmusi Eiropas Komisijas finansiÄlu atbalstu. VispÄrÄjiem Noteikumiem, ar nosacÄ«jumu, ka papildu vienoÅ”anÄs par tehniskÄs palÄ«dzÄ«bas bÅ«tu secinÄja, ValdÄ«bas vai iestÄdes, kas darbojas ValdÄ«bas vÄrdÄ. SaskaÅÄ ar FinansÄÅ”anas Memoranda krievijas FederÄcija nozÄ«mÄjusi FederÄlÄ Muitas Dienesta, kÄ tÄs pilnvarota iestÄde.
ValdÄ«ba varÄja iepazÄ«ties sevi ar noteikumiem un nosacÄ«jumiem, ŔķīrÄjtiesas klauzula, brÄ«dÄ«, kad FinanÅ”u Memorands ir parakstÄ«ts, jo projekts lÄ«gums bija ir pieejama pÄc tam.
LÄmumÄ ir vÄl viens piemÄrs, atŔķirÄ«bas pieeju tiesÄm no visas pasaules pieÅem lemjot par to, vai ŔķīrÄjtiesas klauzulu lÄ«gumÄ, kas noslÄgts ar valsts instrumentality arÄ« pati valsts.
AgrÄk, Valsts Ukrainas v Norsk Hydro ASA, ApelÄcijas Tiesa uzskatÄ«ja to, vai ŔķīrÄjtiesas lÄ«gums, kas noslÄgts ar Valsts ÄŖpaÅ”uma Fondu UkrainÄ, attiecas arÄ« uz Valsts Ukraina.
Tur akcionÄru lÄ«gums, kas parakstÄ«ts ar Norsk Hydro un Valsts ÄŖpaÅ”uma Fonds, kas ietverta ŔķīrÄjtiesas klauzula.
Par SCC ŔķīrÄjtiesas tribunÄls nosprieda, ka tas bija jurisdikcija pÄr abiem Fonda un Ukrainas pati. Eiropas ApelÄcijas Tiesa atcÄla spriedumu Å ajÄ lietÄ tiesai nav nepiecieÅ”ams, lai atrisinÄtu strÄ«dÄ«go jautÄjumu par ŔķīrÄjtiesas klauzulas piemÄroÅ”anas jomÄ, jo tÄ ir lÄmusi, ka akcionÄru lÄ«gums nebija parakstÄ«ts pilnvarots pÄrstÄvis, Valsts ÄŖpaÅ”uma Fonds.
Labi zinÄms, Dallah gadÄ«jumÄ, angļu un franÄu valodÄ tiesas ŔķīrÄs veidos analizÄjot attiecÄ«bas starp PakistÄnas valdÄ«ba un valdÄ«bas izveidota Awami Vecis UzticÄ«bu. Å ajÄ gadÄ«jumÄ ICC tiesa, kas sniegti lÄ«guma slÄgÅ”anas tiesÄ«bu pieŔķirÅ”anu par labu bÅ«vuzÅÄmÄjs (Dallah) pret PakistÄnas valdÄ«bu un UzticÄ«bu, pamatojoties uz lÄ«gumu, kas noslÄgts starp Dallah un UzticÄÅ”anos. LIELBRITÄNIJAS AugstÄkÄ Tiesa atteicÄs izpildÄ«t balvu, pieÅemot stingru teksta pieeju ŔķīrÄjtiesas lÄ«gumu, un atteicÄs atzÄ«t PakistÄna (kas nav nolÄ«guma puse) kÄ alter ego UzticÄ«bas. SavukÄrt ParÄ«zes ApelÄcijas Tiesa atteicÄs, lai uzstÄdÄ«tu balvu malÄ un deva vairÄk svara PakistÄnas valdÄ«bas iesaiste pirms lÄ«guma sarunas un ekonomikas fona strÄ«du un konstatÄja, ka izveidi UzticÄ«bu, bija tÄ«ri formÄla. VÄl viens diezgan lÄ«dzÄ«gas lietas, kas nÄca pirms Maskavas tirdzniecÄ«bas tiesas (skatÄ«t iepriekÅ”Äjo rakstu par NVS ArbitrÄžas Forums). Tur uz Ärvalstu bÅ«vniecÄ«bas uzÅÄmums bija noslÄdzis lÄ«guma atjaunoÅ”anas Ä«paÅ”umu centrÄ MaskavÄ ar BÅ«vniecÄ«bas Departamenta ValdÄ«bas Maskavas pilsÄtas (reÄ£ionÄlÄ valsts iestÄde). Å Ä·Ä«rÄjtiesas lÄ«guma slÄgÅ”anas tiesÄ«bu pieŔķirÅ”anu saskaÅÄ ar ICAC pie RF KKI Noteikumus, secinÄja, ka tÄ ir jurisdikcija, gan Departamenta un Maskavas pilsÄtas pamatojoties uz ŔķīrÄjtiesas klauzulas iekļauÅ”anu lÄ«gumÄ. Maskavas TirdzniecÄ«bas Tiesa atcÄlusi Å”o lÄmumu, ciktÄl tÄ attiecÄs uz pilsÄtu. Tiesa konstatÄja, ka Departaments nebija rÄ«kojies tÄs uzdevumÄ, Maskavas pilsÄtas.
PirmkÄrt, tiesa atzinusi, ka persona, kura bija parakstÄ«jusi lÄ«gumu vÄrdÄ Departamentam nebija nebija pilnvarota pÄrstÄvÄt pilsÄtu.
OtrkÄrt, tiesa nepiekrita piemÄroÅ”anu"pÄ«rsings korporatÄ«vo plÄ«vuru"publisko tiesÄ«bu subjekti, un strÄ«di par publisko raksturu, atzÄ«stot, ka ŔķīrÄjtiesneÅ”iem, vai puses ir pierÄdÄ«jusi, pamatojoties uz krievijas likumos. KasÄcijas tiesas un tiesneÅ”u kolÄÄ£ijas AugstÄkÄ saimnieciskÄ Tiesa apstiprinÄja turot. Viens var redzÄt, ka attiecÄ«bÄ uz valsts netieÅ”Ä lÄ«dzdalÄ«ba ŔķīrÄjtiesas lÄ«gumu (vai punkti) tiesas mÄdz izvÄlÄties starp stingru teksta pieeja un elastÄ«ga novÄrtÄjumu par visiem attiecÄ«gajiem faktoriem. Pamatojums zviedrijas tiesa, Ŕķiet, ietilpst pÄdÄjÄ kategorijÄ KÄ francijas tiesa bija darÄ«jis Dallah, Svea Tiesa uzskatÄ«ja, pirms lÄ«guma attiecÄ«bas starp pusÄm un valsts un finanÅ”u plÅ«smu saskaÅÄ ar lÄ«gumu, kÄ arÄ« ES struktÅ«ru, kas ir pamatÄ lÄ«guma.